×
×

ILGLAICĪGĀ APRŪPE UN SOCIĀLO DARBINIEKU SITUĀCIJA

Valsts

Čehijas Republika

Ilglaicīgā aprūpe.  Pamatprincipi

Pilsoņu ilglaicīgajai aprūpei nav izveidota vienota sistēma, bet tā ir daļēji iekļauta veselības aprūpes sistēmā, kas ir Čehijas Republikas Veselības ministrijas atbildībā un daļēji sociālo pakalpojumu sistēmā, kurus nodrošina Darba un Sociālo lietu ministrija. Katrai no šīm ministrijām ir savi likumi un noteikumi, neatkarīgi sniegšanas un kvalitātes kritēriji un atšķirīgas finansēšanas metodes. Papildus pie valsts garantētas sistēmas ilglaicīgu aprūpi un atbalstu sniedz arī ģimenes locekļi un citas tuvas personas, kā arī brīvprātīgie, galvenokārt studenti.

Galvenais finansēšanas avots ir publiskā veselības apdrošināšana.

Sociālajai palīdzībai ir dažādi finansēšanas avoti. Tā tiek finansēta no valsts, reģionālajām un municipālajām subsīdijām, no tiešiem klientu maksājumiem, no pakalpojumu sniedzēju peļņas un no dāvinājumiem. Galvenais atbalsta veids sociālās aprūpes pakalpojumiem ir ‘aprūpes pabalsts’, kas ir valsts pabalsts, kurš tiek maksāts personām atkarīgām no aprūpes. Aprūpes pabalsta apjoms ir atkarīgs no ‘aprūpes atkarības’ pakāpes, kura tiek novērtēta pēc pašaprūpes spējām (Ikdienas dzīves aktivitātes).  Aprūpes saņēmēju ģimenes locekļi var sniegt aprūpi, bet nav spiesti to darīt.

Ilglaicīgā aprūpe.  Aprūpes saņēmēji

Ilglaicīgā aprūpes mērķa grupa sastāv no veciem cilvēkiem, invalīdiem un personām ar hroniskām saslimšanām, personām, kurām ir ierobežota pašaprūpes spēja un neatkarība (IIDA kritērijs – Instrumentālās Ikdienas Dzīves Aktivitātes – asistenta dalība mājas darbos, ēdiena gatavošana, iepirkšanās, transports un sociālās aktivitātes, utt.) un tie, kuriem ir vajadzīga būtiskāka aprūpe (IDA kritērijs – Ikdienas Dzīves Aktivitātes – personīgā higiēna, apģērbšanās, ēšana, gultas un krēsla izmantošana, staigāšana un orientēšanās tiešajā apkārtnē, utt.).

Ilglaicīgās aprūpes organizācija. Neformālie aprūpētāji un profesionālie pakalpojumu sniedzēji

Atkarīgos cilvēkus aprūpē profesionāli pakalpojumu sniedzēji vai nu speciālās institūcijās vai aprūpējamo mājās, piedaloties neformālajiem aprūpētājiem (sevišķi mājās).

Neformālie aprūpētāji (ģimenes locekļi, kaimiņi un draugi) tiek reģistrēti tikai tad, ja viņi saņem aprūpes pabalstu no atkarīgās personas un valsts maksā par viņu sociālo un veselības apdrošināšanu. Profesionālā aprūpe dažos gadījumos tiek papildināta ar brīvprātīgajiem.

Profesionālie pakalpojumu sniedzēji ir reģistrētie sociālie dienesti: reģionālo vai vietējo varas iestāžu izveidotās juridiskās personas,  privātās organizācijas, nevalstiskās organizācijas un privātas personas.

Profesionālie pakalpojumi tiek sniegti aprūpējamo mājās, speciālās institūcijās vai arī kā ambulatoriski pakalpojumi.

Ilglaicīgā aprūpe.  Aprūpētāju atbalsts

 

Aprūpētājiem netiek piemērots speciāls atbalsts. Viņi saņem aprūpes pabalstu no aprūpes saņēmējiem. Valsts maksā veselības un sociālās apdrošināšanas iemaksas par tiem, kas ir reģistrēti kā neformālie aprūpētāji. Aprūpes periods tiek ņemts vērā vecuma pensijas aprēķinos.

Ilglaicīgā aprūpe.    Aprūpes izmantotāju izdevumi

 

Pamatojoties uz Sociālo Pakalpojuma aktu, sociālo pakalpojumu izmantotāji maksā par dzīvokli un uzturu, saskaņā ar saviem ienākumiem, tā kā konkrēta summa tiek atsevišķi aprēķināta. Sociālo pakalpojumu sniedzēji var piekrist samaksas dalīšanai ar aprūpes saņēmēja laulāto, vecākiem vai bērniem, ja šai personai nav savu ienākumu, vai arī tie ir nepietiekami izmaksu segšanai.

Aprūpes saņēmēji maksā par aprūpi no aprūpes pabalsta, kuru tie saņem no valsts (atkarībā no pabalsta varianta un pakalpojumu veida).

Papildus pie aprūpes pabalsta, kurš tiek finansēts no valsts budžeta, ir arī subsīdijas, kas tiek maksātas reģistrētiem sociālajiem dienestiem, lai finansiāli atbalstītu operacionālās izmaksas (piem., algas, bet ne investīcijas, kā māju remonti u.c.). Šeit griesti nav noteikti, apjoms ir atkarīgs no budžeta un citu finansiālo resursu iespējām.